Žilbērs di Motjē de Lafajets
| ||||||||||||||||||||
.svg){kind=small}
Marī Žozefs Pols Īvs Rošs Žilbērs di Motjē, marķīzs de Lafajets (franču: Marie-Joseph Paul Yves Roch Gilbert du Motier, Marquis de La Fayette; dzimis 1757. gada 6. septembrī, miris 1834. gada 20. maijā), biežāk pazīstams kā Lafajets (franču: Lafayette), bija franču aristokrāts un ģenerālis. Piedalījās ASV Neatkarības karā, Franču revolūcijā un Jūlija revolūcijā. Cilvēka un pilsoņa tiesību deklarācijas (Déclaration des droits de l'Homme et du Citoyen) autors. Lafajets ir arī Francijas nacionālo krāsu — trikolora — autors. Lafajeta vārdā ASV nosauktas pilsētas, kuģi un parki (tai skaitā parks pie Baltā nama Vašingtonā).
Biogrāfija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dzimis augstmaņa ģimenē. 1759. gadā tēvs Vestfālenē krita Septiņgadu karā. 1770. gadā mira arī māte un Lafajets saņēma bagātu mantojumu.
1777. gadā, pretēji karaļa aizliegumam, ar paša iegādātu kuģi devās uz ASV, lai piedalītos cīņās pret britiem un 13. jūnijā ieradās Džordžtaunā. Amerikas revolūcijas laikā Lafajets bija Kontinentālās armijas ģenerālmajors Džordža Vašingtona vadībā. Kara laikā uz kādu laiku atgriezās Francijā, lai organizētu atbalstu ASV. Atgriežoties kaujas laukā, piedalījās izšķirošajā Jorktaunas kaujā 1781. gadā, kas faktiski nodrošināja amerikāņu/franču uzvaru karā.
1788. gadā atgriezās Francijā. Tajā pašā gadā piedalījās Notabļu asamblejas darbā, kas centās atrisināt valsts finanšu krīzi. Lafajets ierosināja sasaukt Ģenerālštatus un 1789. gadā tie tika sasaukti. 1789. gada 13. jūnijā viņš kļuva par Ģenerālštatu viceprezidentu. 14. jūnijā tika ieņemta Bastīlija. 15. jūnijā, lai uzturētu kārtību, tika nodibināta Nacionālā gvarde (la Garde nationale), un Lafajets kļuva par tās vadītāju. Lafajets ierosināja kā gvardes atšķirības zīmes izmantot trīskrāsu (zili, balti, sarkanas) kokardes. Cenšoties uzturēt kārtību, pielietoja militāru spēku, izklīdinot demonstrāciju Marsa laukos 1791. gada 17. jūlijā.
Pieņemoties spēkā revolūcijas radikālajiem spēkiem, 1792. gada augustā Lafajets caur Nīderlandi centās nokļūt ASV, tomēr viņu sagūstīja austrieši un viņš līdz 1797. gadam pavadīja ieslodzījumā Olomoucā. Pēc atbrīvošanas kādu laiku īpaši neiesaistījās Francijas politiskajā dzīvē. No 1815. gada — Deputātu palātas loceklis. No 1824. gada augusta līdz 1825. gada septembrim viesojās ASV, kur tika triumfāli sagaidīts. Izceļoties Jūlija revolūcijai, Lafajetam tika piedāvāts kļūt par diktatoru, bet viņš atteicās. Miris 1834. gadā.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Žilbērs di Motjē de Lafajets.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Pasaules vēstures enciklopēdijas raksts (angliski)
- Lafajeta memuāri gutenberg.org (angliski)
|